Tā kā Dream Catchers 2010.gadā sagaida milzīgs kino projekts, tad pastāstīšu kādu stāstu par savu tēti.
Manam tētim 30.oktobrī apritēja 60 gadi. Manuprāt, viņam var dot daudz mazāk - nu ap piecdesmit, jo izskatās viņš lieliski, jūtās lieliski un kā vienmēr ir kolosāls!
Ja man vienā teikumā būtu viņš jāraksturo, es teiktu - viņš pirmkārt ir cilvēks un īsts godavīrs šī vārda visplašākajā nozīmē.
Tēta jubileja notika Jaunpiebalgā, viesu namā "Slocenes", kas ir tēta drauga, mammas kursabiedra un nu jau arī mūsu radinieka Jāņa Dūklava īpašums. Tētis vienmēr ir uzskatījis, ka Jaunpiebalga ir viena no viņa dzīves stūrakmeņiem vai pamatakmeņiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tālajā 1976.gadā, viņš, kopā ar vēl 3 studentiem no Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (to pašu Jāni Dūklavu, Ivaru Vilku un Pēteri Micānu) piekrita iesaistīties tam laikam neparastā un vienreizējā projektā: doties uz atpalikušo kolhozu "Piebalga" un izglābt to no izsaimniekošanas purva un bankrota. 1979.gadā slavenais kinorežisors Ansis Epners un operators Kalvis Zalcmanis sekoja līdzi šiem studentiem un vēlāk uzņēma filmu "Četri meklē miljonu". Miljons tāpēc, ka tajā laikā atpalikušais kolhozs bija paradā valstij. Filmas garums ir 50m, mūzikas autors Uldis Stabulnieks. Filma tika novērtēta kā 1979.gada Latvijas labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un saņēma balvu "Lielais Kristaps". Pēc šīs filmas parādīšanas kinoteātros visi četri jaunie puiši kļuva ļoti slaveni. "Filmā režisors centies pārvarēt sev raksturīgo vēlmi veidot spožu, iepriekš izdomātu formu, pakļaujot dzīves materiālu šai iecerei, par labu reālās dzīves prozaiskai dokumentalitātei". Īstenībā filma stāsta par to, cik svarīgs ir dzīves fakts, nevis forma. Manuprāt, šajā filmā arī ir ļoti skaisti parādīta Jaunpiebalga, ar saviem pauguriem un kalnaino un akmeņaino zemi. Man jau arī tā zeme ir mīļa.. Man ir bijis tas gods filmēties šajā filmā, kur es varēju demonstrēt savas matu bantes.
Jā, bet šis stāsts vai blogs ir radīts par godu mana tēta nozīmīgajai jubilejai. Viņa dzimšanas dienā bija tik daudz sirsnīgu vēlējumu, labestības un labu vārdu! Ziedi bija vairāk, nekā vidējā puķu kioskā. Esmu priecīga un lepna par savu tēti, jo viņš dzīvē saņem to, ko ir pelnījis!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
...emuars jau nav par to, bet es domaju, ka Tavs tetis lepojas ari ar Tevi...;))
AtbildētDzēst