SPEAK OUT - Portugāle

Rīga-Stanseda-Porto
25.04.2009

11:00 tiekamies Rīgas lidostā. Izstāvam Ryanair rindu uz bagāžas nodošanu un pēc brīža jau gudrojam, kādus tilpumus (kāds dilbums?) labāk ņemt. Vienojamies par 2L smirnoffa - ar šito pietiks krietnam laiciņam!
Sakāpjam lidmašīnā, žurnāli, avīzes un mirkli vēlāk jau esam Stansedas lidostā. Mūsu rīcībā 5 stundas līdz Porto reisam. Lai nedaudz īsinātu laiku, atkorķējam pirmo litru. Laiks īsinās ātri, dilbums tukšojās vēl ātrāk. Blakus strādnieki, noteikti brauc uz Īriju, lai gan izskatās, ka pēta Horvātijas karti. Dīvaini... Aiziet otrs litrs. Kā mēs tiekam līdz lidmašīnai, nav īsti skaidrs, toties pa ceļam pagūstam pielaikot brendīgas saulesbrilles, nodegustēt čaču, nomest zemē un saplēst Kārļa telefonu.

Laiks lidot! Atkal kautkādas avīzes un žurnāli, Ilvai izveidojās intensīvu diskusiju klubiņš ar poli un portugāli, kurš stāsta, ka vakarā Porto būšot salūts.

Porto! Laiks nav nekāds siltais. Dodamies pēc rezervētā auto, bet "MyAlgarveCars" ofiss lidostā nav atrodams, tāpēc zvanām un rezervācijas lapā norādīto numuru. Izrādās, ka diemžēl auto ir pasūtāmi tikai no Faro lidostas.... Nāāāis! Uz Porto mums jādodas ar metro. Stacijā mums uzrodas draudziņš - Rūtainais, kurš no mums visādi mēģina izsist kapeiku. Nelielas grūtības ar biļešu iegādi (paldies atsaucīgajam portugāļu vīriņam, kas palīdz mums tikt skaidrībā ar biļešu automātiem), Elīna nopērk uzreiz 5 metro biļetes, un drīz jau mēs un Rūtainais kratāmies metro.
Aldarilho hosteli ne bez kārtējo laipnīgo vietējo palīdzības atrodam samērā ātri - kalnains ceļš augšup. Bruģis. Čemodāni piedimdina naksnīgo Porto. Hosteļa durvju zvanam nosēdušās baterijas, mūs izglābj uzstājīga bungošana pa masīvajām dzelzs durvīm. Ornitologs ir aizmidzis, bet istabiņu mums tomēr ierāda. Kāds pārsteigums - tur jau dzīvo 2 meitenes!
Pirmajā stāvā ķīnieši vakariņās cep garneles. Ļoooti gribās ēst. Lai gan ir vēls, nolemjam kaut ko pameklēt pilsētā. Pirmie 50 m pa Katrīnas ielu cerības nevieš - buķiks pie buķika, ēstuves vai pārtikas veikala neviena....
Beidzot!!! Cafe Majestic! Izskatās neadekvāti smalks, bet ēst joprojām gribās ļoti, gāžamies iekšā. Burgeri, sendviči, Mateus vīns (oficiante neticīgi jautā, vai tiešām mēs ņemšot veselu pudeli (!!) - uz mums pieciem...)


Atgriežoties, istabas biedrenes jau saldi guļ. Mazliet uztrokšņojam, klājot gultasveļu. Nakts ir auksta. Nakts vidū mūs pamodina troksnis - meitenes dodās prom. No rīta atrodam viņu rakstītu zīmīti - dear friends, please piedodiet par naktī radīto troksni. Pieklājīgās :)