10.06.2008.
Viss sākās ar sēdēšanu Rīgas lidostā, kur mūsu lidmašīna aizķērās kādas 45m, pēc tam ar sēdēšanu lidmašīnā vēl kādas 30m, jo lidmašīnai neļāva pacelties, ar sēdēšanu lidojošā lidmašīnā vēl kādas 2,5h, līdz brīdim, kad mēs nolaidāmies saules piesildītajā Šarla De Golla lidostā. Lidmašīnā vienojāmies par galveno ceļojuma noteikumu: dzert bez tosta nedrīkst :)
Lai tiktu līdz pilsētai izmantojām vilcienu, bet biļetes nopirkt mums neļāva kāds formā tērpts vīrietis, kurš ar vārdiem: "fefrē" (kas mums izklausījās "for free") mūs izlaida cauri biļešu barjerai. Ar vilcienu nonācām Parīzes centrā un nonācām arī pie otras biļešu barjeras, caur kuru neviens nelaida fefrē. Apmulsuši un apkrāvušies ar čemodāniem, lūrējām viens uz otru, nezinot, ko iesākt. Pirmais pa barjeras apakšu izlīda tievais K. Abas ar A saskatījāmies un sapratām, ka nā - to gan nā! Par laimi, viena no blakus eošajām barjerām izrādījās izlauzta, un mēs tikām cauri bez negoda.
Bijām apmetušies dzīvoklī StLuic ielā 11. Romantiskā dzīvojamā mājā ar koka kāpnēm un šokolādes krāsas interjeru.
Tovakar bija ārkārtīgi silts vakars, rietēja saulīte, skaisti izspīdinot gan strūklakas Elizejas laukos, gan vārtu rotājumus. Un tālumā varēja redzēt slaveno Eifeliņu. Toreiz, tajā vakarā, kad sēdējām parciņā uz krēsliem un malkojām burvīgu sarkanvīnu un tālumā
ik pa reizei mirguļoja Eifeliņš, toreiz arī radās tā Parīzes sajūta. Vēl stiprāk tā nostiprinājās, kad pusceļā starp parku un Eifeli, mēs apmetāmies uz saules piesildīta akmens sola, klausījāmies Prizmā Tori Amos "Kissing in the Rain". Kopš tā laika šī dziesma man ir Parīzes ceļojuma dziesma :)turpinājums sekos....
A būs arī turpinājums par Norvēģiju, un tās foršās nakts ballītes bildes? :)
AtbildētDzēstBūs, Evij, būs! Būs arī ieraksti no Speak Out klades.
AtbildētDzēst