Par jēru

Kamēr apkārt valda nepieredzēta aizraušanās ar franču kulinārijas finesēm, mana opozicionāra dvēsele pieprasīja atgriešanos pie saknēm. Pie latviešu virtuves gruntīguma. Karbonādes un frī kartupeļus diskvalificējot pirms starta.
Es atklāju rāceni un kāli. Rācenis bija pazīstams jau 4000 gadu atpakaļ, un kopš tā laika mēs to lietojam gan svaigā veidā salātos, gan ceptus, gan vārītus, gan sutinātus. Senie persieši un ēģiptieši rāceņus uzskatīja par vergu barību. Ēģiptieši ar to baroja piramīdu celtniekus. Senajā Romā rāceņi bija viena no izplatītākajām dārzeņu kultūrām. Rāceņi ir tradicionālie ziemas dārzeņi un līdz 18. gadsimtam, kad plaši izplatījās kartupeļi, rāceņi bija vieni no galvenajiem ziemas dārzeņiem Eiropā un Krievijā.
Un kas gan varētu sapasēt ar rāceni un kāli labāk par maigo jēru? Jērs! Piešaujam vēl klāt šķipsnu timiāna, šķipsnu koriandra un pāris lauru lapu un - Voila! - mans vakara jērs rāceņos jau kūst uz mēles!