K.K.

Lapas sēž uz margām
No zilas debess zīles krīt
Tam visam notikt vajadzēja drīz
Bet nē....
Jau dzelzs vīrs iedegts tiek
Un parkā minka vaidi smīn
Tam notikt vajadzēja drīz
Bet nē...
Starp matiem gaišajiem un tumšiem
Es sevi atrast tiektos jau
Bet nē...
Un krēslos dzelzs mēs baudu guvām
Kam tā bij zīme dota
Vai ceļam tālam, tuvam nezināmam
Bet nē...
Starp matiem tumšiem, gaišiem
Starp ritmiem rāmiem, ritmiem asiem
Kā neprāts rokas pašas cilā
Vai tā bij lieta, tā, kas sauca
Vai neprāts tas, kas baudu rosa
Bet nē...
Tas jau tikai mirklis!