Ejam uz Monmartru. Es uzkāpju A. uz kurpes, tā saplīst. Man par milzīgu pārsteigumu, viņai somā ir rezerve. Viena kurpe jaunā, otra vecā. Turpinam ceļu... Suvenīru bodītes. Tas priekšauts, ko es toreiz nopirku, kuram virsū cūciņa ar vīna glāzi un bageti padusē, šobrīd ir mans gleznošanas galvenais atribūts...
Sēžam uz Sakrekē kāpnēm. Vīns. Klausamies Kissing in the Rain. Ēdam franču sieru. Skats uz Parīzi.... Klāt atkal Parīzes Sajūta.
Piesitās tumšas ādas vīrietis vārdā Dāvids. Ārkārtīgi grib runāties. Vienīgo vārdu, ko zinot krieviski, ir karasū. Pēc ļoti ilgām diskusijām, izrādās, tas ir horošo.
Esam Monmartras krodziņā ar matrožiem (toreiz tā likās). Ēdam krep
es un dzeram Irish Cream. Blakus pie galdiņa sēž Viņš - Slavenība. Slavenība dzer ūdeni, lasa grāmatu, grauž nagus un grauž ledu. K.atsakās lasīt mums vēlreiz savu dzeju. Bet šeit divi onkuļi spēlē kolosālu franču džeziņu. Slavenība cenšas savaldzināt vēl vienu frīku, kurš arī lasa. Neizdodas. Tāpēc Slavenīb grauž nagus. Pēc kāda no skaņdarbiem, otrs lasītājs uzmet mirkli Slavenībai. Tas uz brīdi pārstāj nervozēt. Pagaidām miers...Ārā, uz ielas, pienāk klāt kāds francūzis un saka: karikasjon? Uz to brīdi paskats laikam kā karikatūrai :)
Esam atpakaļ dzīvoklī.
Drusku mūzika, drusku rums. Pārkāpts noteikums nepīpēt pie loga....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru