piektdiena, 2009. gada 27. novembris

DREAMCATCHERS VILNIAUS TOUR








Nu tad laižam!
Uz kurieni? : Viļņa, Lietuvas Republika
Kad? : izbraucam no Rīgas 18.12.2009 13:00
Atpakaļ? : sestdienas, 19.12.2009 vēlā pēcpusdienā (vai pēc apstākļiem)
Ar ko? : ja satilpstam visi - ar Elīnas busu (sīkākas detaļas pie Elīnas)
Kur paliekam? : viesnīcā (sīkākas detaļas pie Enno)
Ko daram? : atzīmējam
Ko? : kopābūšanas prieku
Kas vada pasākumu? : Škutāns
Kas piedalās? : Latvijas princeses un fani
Vakara Dress Code: be glamorous!

Mīļās meitenes, lūdzu neaizmistam savas diadēmas, jo Škutāns paliek škutāns - jo spožāk, jo labāk! Princese būs tikai viena ....


NB!! Vakara programmas nagla - Šaļļu pārsteigums! (ceru, ka visiem viss ir skaidrs!)









CU soon! :)

otrdiena, 2009. gada 24. novembris

Jump!


Un vējš tev aizšķērso ceļu
Šis ziemeļ-ziemeļvējš
Bet tu ej tam vējam pretī
Sudrabu zvanīdama

Sudraba zvārguļi noviz,
Drēbes nometis, augums skan
Dvaša kāpj debesīs iekšā
Vējš aiziet raudādams.....

trešdiena, 2009. gada 18. novembris

svētdiena, 2009. gada 15. novembris

SPEAK OUT - Portugāle - 2.daļa


Svētdiena, 26.04.09
Porto

Rīts pienāk saulains. Pa hosteļa logu var redzēt ažuležu un kādu vīru, kas mazgā ielu.
No rīta pamodušies gudrojam, kur lai dodamies brokastīs. Taču lejā mūs gaida pārsteigums - brokastis hostelī. Paēdam, nomazgājam traukus (te tā pieņemts!) un dodamies aplūkot Porto. Saulīte silda, laiks, lai gan nedaudz vējains, ir samērā silts. Krastmalā atsēstamies iedzert portvīnu. Pārņem laiskums un Portugāles sajūta.Uz Duoro upes daudz kuģu un laiviņu, redzams arī slavenais Porto tilts. Pārejam otrā upes pusē un dodamies kalnup. Pēc brīža nonākam skaistā parciņā.
Tā kā vakarā ir paredzēts futbola apmeklējums, nolemjam paēst, hostelī nedaudz atvilkt elpu un vakarā doties uz spēli. Pie tūrisma informācijas meitenes noskaidrojam, ka futene sākas 19:15, bet viņa silti iesaka mums būt tur jau piecos... fāā, tas nedaudz noslāpē mūsu entuziasmu.
Elīnas noskatītā pusdienošanas vietiņa ir slēgta, tāpēc veikalā sapērkam pārtiku un vīnu un dodamies gatavot pusdienas paši uz hosteli.
Ornitologs ir atkaulojis un uz pirmā riņķa sautē vistu, mēs šeptējamies blakus virtuvē. Maltīti ieturam tādā kā pagalmā. Pusdienu karbonāde garšo lieliski, portvīns kā parasti stiprs un salds. Blakus čabinās divi balti truši, ierodas melns ģitārists. Saimnieks stāsta Ornitologam, ka, ja VID atskaites nebūs gatavas, točna atlaidīs! Ornitologam drūma seja.
Ruds kaķis rāda mums mēli. Loģiski - jāspēlē sūds! Spēles sākumā šķiet, ka Kārlis ir kļuvis par Tīģersūdu, bet pamazām arī princeses tiek sētnieku godā un karaļi pārvēršas sūdos. Saule silda miesu, portvīns dvēseli. Jautri!
Ap pus-7 nolemjam tomēr doties uz futeni. Porto (zilie) šovakar spēlē pret zaļajiem (kā vēlāk izrādās - zaļie ir Setubala, bet tajā brīdi mums pietiek ar faktu, ka zilie spēlē pret zaļajiem). Atmosfēra stadionā ir fantastiska - pilns ar vīriem, sievām un bērneļiem zilās fanu šallītēs. Pēc rezultāta 2:0 Porto labā pametam milzīgo, spožo stadionu , lai laicīgi nokļūtu atpakaļ ar metro.
Vakarā vēl sarunas uz improvizētajiem matračdīvāniem, smiekli, portvīns un vītināts šķiņķis. Pilnīgs šillauts!!

sestdiena, 2009. gada 14. novembris

SPEAK OUT - Portugāle


Rīga-Stanseda-Porto
25.04.2009

11:00 tiekamies Rīgas lidostā. Izstāvam Ryanair rindu uz bagāžas nodošanu un pēc brīža jau gudrojam, kādus tilpumus (kāds dilbums?) labāk ņemt. Vienojamies par 2L smirnoffa - ar šito pietiks krietnam laiciņam!
Sakāpjam lidmašīnā, žurnāli, avīzes un mirkli vēlāk jau esam Stansedas lidostā. Mūsu rīcībā 5 stundas līdz Porto reisam. Lai nedaudz īsinātu laiku, atkorķējam pirmo litru. Laiks īsinās ātri, dilbums tukšojās vēl ātrāk. Blakus strādnieki, noteikti brauc uz Īriju, lai gan izskatās, ka pēta Horvātijas karti. Dīvaini... Aiziet otrs litrs. Kā mēs tiekam līdz lidmašīnai, nav īsti skaidrs, toties pa ceļam pagūstam pielaikot brendīgas saulesbrilles, nodegustēt čaču, nomest zemē un saplēst Kārļa telefonu.
Laiks lidot! Atkal kautkādas avīzes un žurnāli, Ilvai izveidojās intensīvu diskusiju klubiņš ar poli un portugāli, kurš stāsta, ka vakarā Porto būšot salūts.
Porto! Laiks nav nekāds siltais. Dodamies pēc rezervētā auto, bet "MyAlgarveCars" ofiss lidostā nav atrodams, tāpēc zvanām un rezervācijas lapā norādīto numuru. Izrādās, ka diemžēl auto ir pasūtāmi tikai no Faro lidostas.... Nāāāis! Uz Porto mums jādodas ar metro. Stacijā mums uzrodas draudziņš - Rūtainais, kurš no mums visādi mēģina izsist kapeiku. Nelielas grūtības ar biļešu iegādi (paldies atsaucīgajam portugāļu vīriņam, kas palīdz mums tikt skaidrībā ar biļešu automātiem), Elīna nopērk uzreiz 5 metro biļetes, un drīz jau mēs un Rūtainais kratāmies metro.
Aldarilho hosteli ne bez kārtējo laipnīgo vietējo palīdzības atrodam samērā ātri - kalnains ceļš augšup. Bruģis. Čemodāni piedimdina naksnīgo Porto. Hosteļa durvju zvanam nosēdušās baterijas, mūs izglābj uzstājīga bungošana pa masīvajām dzelzs durvīm. Ornitologs ir aizmidzis, bet istabiņu mums tomēr ierāda. Kāds pārsteigums - tur jau dzīvo 2 meitenes!
Pirmajā stāvā ķīnieši vakariņās cep garneles. Ļoooti gribās ēst. Lai gan ir vēls, nolemjam kaut ko pameklēt pilsētā. Pirmie 50 m pa Katrīnas ielu cerības nevieš - buķiks pie buķika, ēstuves vai pārtikas veikala neviena....
Beidzot!!! Cafe Majestic! Izskatās neadekvāti smalks, bet ēst joprojām gribās ļoti, gāžamies iekšā. Burgeri, sendviči, Mateus vīns (oficiante neticīgi jautā, vai tiešām mēs ņemšot veselu pudeli (!!) - uz mums pieciem...)


Atgriežoties, istabas biedrenes jau saldi guļ. Mazliet uztrokšņojam, klājot gultasveļu. Nakts ir auksta. Nakts vidū mūs pamodina troksnis - meitenes dodās prom. No rīta atrodam viņu rakstītu zīmīti - dear friends, please piedodiet par naktī radīto troksni. Pieklājīgās :)

ceturtdiena, 2009. gada 12. novembris

Ence jaunākā :)

Nu tā, beidzot esmu saņēmusies, lai ieblogotu :) Un man ir arī iemesls to darīt!

Daži no jums jau zina, citi nē, bet Ences ir kļuvuši par vienu ģimenes locekli kuplāki.

Mana senā vēlēšanās ir negaidīti realizējusies... Mums ir jauns mīlulis - Prada Žozefīna Zuzu. Smuka kaķu meitene, kas ir Māsiņa Kokorēviču/Kuzņecovu ģimenes Bosim.

Par minku es sāku domāt jau sen, gribēju Skotu nokareno ausu kaķēnu, pēc tam sāku domāt, ka patiesībā šķirnei nav nozīmes. Tad izlēmu ņemšu Latvijas parasto kaķēnu, taču rezultāts ir vēl labāks - mūsu mājās ir ienācis Latvijas sētas parastais mika :)

Vakar vakarā bija mūsu pirmā diena mājās, un kaķēnu varēja saukt - "te ir, te nav", jo vairāk nebija nekā bija... Taču šodien jau ir redzams progress, Prada pavada ar mums jau visu vakaru, drošāk pārvietojas pa jaunajām mājās, ēd dūšīgi un tik pat dūšīgi apmeklē savu kastīti :)

Nu tā īsumā tas viss, un pievienoju arī bildi ar mazo skaistuli.

E&E un Prada Žozefīna Zuzu

trešdiena, 2009. gada 11. novembris

Cats



Tas nav nekāds Endrjū Loids-Vēbers! Tas nav kino, tā ir dzīve...
Ja šorīt no rīta kāds man būtu teicis, ka vakarā man būs Boss, smietos. Skaļi smietos. Un teiktu, ka nemūžam, jo man taču ir Iksis (alias Hugo).
Bet tagad Bossis saldi čuč zem dīvāna, uz kura es sēžu. Un Hugo (Iksis) uzpasē, lai sīkaļa saprot, kurš mājās saimnieks :)
Un bonusā vēl mēs esam tikuši pie jauniem radiņiem - Bossīša māsas Pradas (?) saimniekiem Enno un Evijas. Apsveiciet mūs jel! :)

svētdiena, 2009. gada 8. novembris

Mans tētis

Tā kā Dream Catchers 2010.gadā sagaida milzīgs kino projekts, tad pastāstīšu kādu stāstu par savu tēti.
Manam tētim 30.oktobrī apritēja 60 gadi. Manuprāt, viņam var dot daudz mazāk - nu ap piecdesmit, jo izskatās viņš lieliski, jūtās lieliski un kā vienmēr ir kolosāls!
Ja man vienā teikumā būtu viņš jāraksturo, es teiktu - viņš pirmkārt ir cilvēks un īsts godavīrs šī vārda visplašākajā nozīmē.
Tēta jubileja notika Jaunpiebalgā, viesu namā "Slocenes", kas ir tēta drauga, mammas kursabiedra un nu jau arī mūsu radinieka Jāņa Dūklava īpašums. Tētis vienmēr ir uzskatījis, ka Jaunpiebalga ir viena no viņa dzīves stūrakmeņiem vai pamatakmeņiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tālajā 1976.gadā, viņš, kopā ar vēl 3 studentiem no Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (to pašu Jāni Dūklavu, Ivaru Vilku un Pēteri Micānu) piekrita iesaistīties tam laikam neparastā un vienreizējā projektā: doties uz atpalikušo kolhozu "Piebalga" un izglābt to no izsaimniekošanas purva un bankrota. 1979.gadā slavenais kinorežisors Ansis Epners un operators Kalvis Zalcmanis sekoja līdzi šiem studentiem un vēlāk uzņēma filmu "Četri meklē miljonu". Miljons tāpēc, ka tajā laikā atpalikušais kolhozs bija paradā valstij. Filmas garums ir 50m, mūzikas autors Uldis Stabulnieks. Filma tika novērtēta kā 1979.gada Latvijas labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un saņēma balvu "Lielais Kristaps". Pēc šīs filmas parādīšanas kinoteātros visi četri jaunie puiši kļuva ļoti slaveni. "Filmā režisors centies pārvarēt sev raksturīgo vēlmi veidot spožu, iepriekš izdomātu formu, pakļaujot dzīves materiālu šai iecerei, par labu reālās dzīves prozaiskai dokumentalitātei". Īstenībā filma stāsta par to, cik svarīgs ir dzīves fakts, nevis forma. Manuprāt, šajā filmā arī ir ļoti skaisti parādīta Jaunpiebalga, ar saviem pauguriem un kalnaino un akmeņaino zemi. Man jau arī tā zeme ir mīļa.. Man ir bijis tas gods filmēties šajā filmā, kur es varēju demonstrēt savas matu bantes.
Jā, bet šis stāsts vai blogs ir radīts par godu mana tēta nozīmīgajai jubilejai. Viņa dzimšanas dienā bija tik daudz sirsnīgu vēlējumu, labestības un labu vārdu! Ziedi bija vairāk, nekā vidējā puķu kioskā. Esmu priecīga un lepna par savu tēti, jo viņš dzīvē saņem to, ko ir pelnījis!

piektdiena, 2009. gada 6. novembris

APSVEICU!!!


Apsveicam!!!!!



Enno šodien liela diena


Draugi nāks uz glāzi piena.


Prasīs "Kur ir desa, siers?"


Kamēr nedos - nebūs miers!


trešdiena, 2009. gada 4. novembris

Parīze. Vakars, pēc dzejošanas


Ejam uz Monmartru. Es uzkāpju A. uz kurpes, tā saplīst. Man par milzīgu pārsteigumu, viņai somā ir rezerve. Viena kurpe jaunā, otra vecā. Turpinam ceļu... Suvenīru bodītes. Tas priekšauts, ko es toreiz nopirku, kuram virsū cūciņa ar vīna glāzi un bageti padusē, šobrīd ir mans gleznošanas galvenais atribūts...
Sēžam uz Sakrekē kāpnēm. Vīns. Klausamies Kissing in the Rain. Ēdam franču sieru. Skats uz Parīzi.... Klāt atkal Parīzes Sajūta.
Piesitās tumšas ādas vīrietis vārdā Dāvids. Ārkārtīgi grib runāties. Vienīgo vārdu, ko zinot krieviski, ir karasū. Pēc ļoti ilgām diskusijām, izrādās, tas ir horošo.
Esam Monmartras krodziņā ar matrožiem (toreiz tā likās). Ēdam krepes un dzeram Irish Cream. Blakus pie galdiņa sēž Viņš - Slavenība. Slavenība dzer ūdeni, lasa grāmatu, grauž nagus un grauž ledu. K.atsakās lasīt mums vēlreiz savu dzeju. Bet šeit divi onkuļi spēlē kolosālu franču džeziņu. Slavenība cenšas savaldzināt vēl vienu frīku, kurš arī lasa. Neizdodas. Tāpēc Slavenīb grauž nagus. Pēc kāda no skaņdarbiem, otrs lasītājs uzmet mirkli Slavenībai. Tas uz brīdi pārstāj nervozēt. Pagaidām miers...
Ārā, uz ielas, pienāk klāt kāds francūzis un saka: karikasjon? Uz to brīdi paskats laikam kā karikatūrai :)
Esam atpakaļ dzīvoklī.
Drusku mūzika, drusku rums. Pārkāpts noteikums nepīpēt pie loga....

otrdiena, 2009. gada 3. novembris

K.K.

Lapas sēž uz margām
No zilas debess zīles krīt
Tam visam notikt vajadzēja drīz
Bet nē....
Jau dzelzs vīrs iedegts tiek
Un parkā minka vaidi smīn
Tam notikt vajadzēja drīz
Bet nē...
Starp matiem gaišajiem un tumšiem
Es sevi atrast tiektos jau
Bet nē...
Un krēslos dzelzs mēs baudu guvām
Kam tā bij zīme dota
Vai ceļam tālam, tuvam nezināmam
Bet nē...
Starp matiem tumšiem, gaišiem
Starp ritmiem rāmiem, ritmiem asiem
Kā neprāts rokas pašas cilā
Vai tā bij lieta, tā, kas sauca
Vai neprāts tas, kas baudu rosa
Bet nē...
Tas jau tikai mirklis!